Mirušie

20. gadsimta 30. gadi – liesmojošs, drudžains modernitātes laiks, it īpaši kino. Kāds ievērojams japāņu ierēdnis iztēlojas celuloīda asi starp Tokiju un Berlīni. Tāpēc liktenis aizved grūtsirdīgo šveiciešu kinorežisoru Emīlu Nēgeli uz Japānu, kur viņš plāno uzņemt šausmu filmu un satikt savu mīļāko Idu. Bet viss nenotiek tā, kā plānots, patiesību sakot, nekāda plāna nemaz nav…Romāns rakstīts pēc 序破急 džjo-ha-kjū, tradicionālā japāņu Nō teātra shēmas, kur darbība sākas lēni, tad paātrinās un beidzas pavisam ātri. Zīmes atsevišķi nozīmē ‘sākums’, ‘lūzums’, ‘ātrums, steiga’.